otrdiena, 2013. gada 19. februāris

R.Blaumanis Purva bridējs II

R.Blaumanis. Purva bridējs II (turpinājums)

4.

Uz reizi .... stāvēja viņas priekšā basām kājām, baltajās ādas biksēs, bez svārkiem. Pie kakla viņam spīdēja asiņaina sirds - sarkanais krekls vestes sirdsveidīgā izgriezumā. Ap rokām vijās tāda pate asiņaina krāsa.
Izlasi R.Blaumaņa tekstu un uzzini, ar ko satikās Kristīne!

5.

Bet cik uzmanīgi arī kučiers neievēro katru Edgara soli, cik rūpīgi arī Vīskrelis nenosvēra laiku, ko Kristīne tur pavadīja un tur, - visa slepenā uzraudzība palika bez sekmēm. Edgars strādāja ar drusku pārliecīgu spēku, viss, ko viņš ņēma rokās, ira un plīsa, nīdās ar kučieru un gulēja vaļasbrīžos un naktīs kā sasalis savā gultā. Par velti muižas kunga Ede ienāca vienreiz, otrreiz stalli, ja kučiers ar viņu nepajokojās savā saldenā, glaimā kārtā, Edgars viņas nemaz neredzēja. Klusa kā ēna Kristīne darīja savu pienākumu. Viņas ģīmja smalkā pluta izskatījās vēl caurspīdīgāka nekā senāk, un viņas jautrajās acīs bija ieradies tāds valgs mirdzums. Vakaros Vīskrelis apstaigāja parka lapainās, paslēptās vietiņas un ieradās dažādos dienas laikos vešerienes istabiņā ar šādiem tādiem uzdevumiem no barona, bet viss bija veltīgi. Viņš Edgaru un Kristīni nesatika vienus.

Izlasi R.Blaumaņa tekstu un uzzini, kas noticis starp Kristīni un Edgaru!


Tad viņš viņas rokas palaida vajā un sacīja: «Nu -ja nu zilo deķi gultai atkal gribi uzklāt, tad klāj.»Bet Kristīne nekustējās. Tāpat kā dažreiz viens vienīgs spējš pērkoņa spēriens izlīdzina dabā sakrāto spēku un pretspēku sastrēgumu, tā Edgara skūpsts piepeši bija izklīdinājis visas viņas bailes. No pārmērīgā uztraukuma nekas nebija palicis pāri kā tikai sapņains slābanums. Kristīnei tā bija, it kā viņa no kādas spiedošas nastas būtu atsvabināta, it kā viņas iekšienē uzreiz būtu kļuvis gaišs. Laimīgi smaidīdama un lēnām viņa pacēla roku un uzlika to Edgaram uz pleca. «Tātad tu man piedod?... Par tiesu?» viņa čukstēja.

Izlasi R.Blaumaņa tekstu un uzzini, kāpēc Kristīne lūdz piedošanu!

6.


Bet vešeriene neraudāja vis. Paredzētai nenovēršamai nelaimei nav vairs jaunu šautru, ar kuriem tā patiešām uzbrukdama varētu ievainot. Viņas rūgtums jau iepriekš izbaudīts, un cilvēks to tādēļ saņem gandrīz kā kaut ko aprastu. Tā arī notika pie Kristīnes mātes. Viņa jau agrāk tik daudz bija raudājuse, ka tagad, meitas nodomu dzirdot, viņas acis palika sausas.

Izlasi R.Blaumaņa tekstu un uzzini, kāpēc Kristīnes māte neraud!

7.

Vairāk nekā divi mēneši bija pagājuši. Pa Alaines dārziem staigāja krievi, āboļus noņemdami un apsargādami, barona mājas balkona priekšā lepojās asteres ar savām raibām, spilgtām krāsām. Muižas ikdienas gaitā gandrīz nekas nebija grozījies.

Izlasi R.Blaumaņa tekstu un uzzini, kas vēl jauns notiek muižas un to iemītnieku dzīvē!

8.

Dienas sešas vēlāk Kristīnei pie vakara piķiera mazais dēls ienesa vēstuli. «Kas tev to iedeva?» viņa vaicāja neskaidrā, ar zīmuli rakstītā adresē paskatījusēs.

«Tēvs lika atnest,» puika atbildēja. «Viens viņam to lejā krogā, iedevis.»
Mazais aizgāja. Kristīne apskatīja rakstu, kas izlikās Vīskreļa rokrakstam līdzīgs, atplēsa kuvēru, izlasīja zīmīti, kad tajā atradās, un saplēsa to. Laivas dienas pēc tam viņa atkal saņēma tādu pašu vēstuli. Šoreiz viņai to iedeva vecais Mikus, kas no lielkunga dabūja žēlastības maizi un ik dienas muižas pastu no tuvās dzelzceļa stacijas atnesa un turp nonesa.
Arī šo vēstuli Kristīne saplēsa. Ceturto vēstuli saņēmuse, viņa ilgāk nevarēja savaldīties. «Pēc pulksten pusdeviņiem,» kā vēstulēs bija ziņots, viņa vakarā apmetās lakatu ap pleciem un izgāja ārā.

Izskaidro vārdus – „piķieris”, „kuvērs”!

 Izlasi R.Blaumaņa tekstu un uzzini, ko satika Kristīne, nonākusi norādītajā vietā!

9.

«Līdz šim es nelikos Jūsu nodoma noprotam, tādēļ ka man bija cita cerība. Tā nu pilnīgi iznīcināta, un es esmu brīva. Es esmu ar mieru kļūt par Jūsu saimnieci, ja Jūs vēl tāpat domājiet kā tad, kad šīs rindiņas vēl nebijāt lasījuši. Kristīne Goba.»

Izlasi R.Blaumaņa tekstu un uzzini, kuram no noveles varoņiem Kristīne sūta šo vēstuli!

Viņš paskatījās viņas ģīmī, pacēlās, tuvojās viņai gausi un iekustējās tā, it kā viņas priekšā gribētu noslīdēt ceļos. Bet viņa viņam izstiepa savas rokas pretim, viņš satvēra tās, noliecās un spieda viņas vēsos pirkstus uz savām karstajām acīm.

Izlasi R.Blaumaņa tekstu un uzzini, kas noticis noveles sižeta attīstībā!

sestdiena, 2013. gada 16. februāris

R.Blaumanis Purva bridējs I

R.Blaumanis











Purva bridējs

Uzraksti, kas , tavuprāt, ir purva bridējs!
 ...................................................................................................................................................................................................................................................
...............................................................................................................................................
Lasi R.Blaumaņa noveles tekstu un atbildi uz jautājumiem!

Alaines muižas dārzā šur tur starp biezajiem zaļumiem mirdzēja baltās maija rozes. Arī kaktā, kur dārznieka mājas sarkanā siena sadūrās ar augsto sētu, liels krūms stāvēja pilnos ziedos. Garš, kupls zars sniedzās līdz pat atvērtam logam un piemetās pa reizei viegli viegli pie viņa rūtīm. Smalka smarša pildīja istabiņu, kurā Kristīne nupat ienāca un, dziesmu grāmatu uz galda nolikdama, mātei pretim nosēdās.

Izlasi R.Blaumaņa tekstu un uzzini Kristīnes un viņas mātes sarunas tematu!
1.

Kad Kristīne iegāja «otrā galda» ēdamistabā, kura atradās blakus muižas ķēķim, kučiers jau sēdēja un ēda. Edgars stāvēja durvīs, kas veda saimnieces istabā, un sarunājās ar sirmo saimnieci. Kristīni pamanījis, viņš ātri apgriezās, piegāja pie galda un gribēja kučieram līdzās nosēsties. Bet, redzēdams, ka Kristīnei nebija ko sēdēt, viņš iesteidzās saimnieces istabā un iznesa no tās krēslu.«Ko nu... es jau gan pate...» viņa sajukuse nomurmināja un apsēdās. Varēja manīt no viņas sakniebtām lūpām un drusku steidzīgās rīkošanās ar telēķi, ka viņa negribēja nosarkt. Arī Edgars apsēdās. Mierīgi viņš sev uzlēja zupu uz telēķa un ēda, nevienā neskatīdamies.

Izskaidro vārdus – „kučieris”, „sajukuse”, „telēķis”!

Izlasi R.Blaumaņa tekstu un uzzini sulaiņa, kučiera, Edgara, Kristīnes sarunas tematu!


2.
«Jūs... Sie regen sich auf... tad labāk lai paliek,» sulainis dzestri atbildēja, barona lepno toni meistariski pakaļ darīdams. «Lūdzu, aiznesiet madāmai šo glāzi arī.»
Kristīne paņēma Šampaņas vīna pudeli un pilno glāzi, Viskrelis attaisīja durvis, un skuķis izgāja mazajā gaņģī, kas veda uz ķēķi. Atkal durvis aizvēris, viņš nomauca ātri cimdus un nometa tos dusmīgi zemē.«E!» viņš izgrūda, zobus sakodis. Tad viņš sāka nokopt galdu.

Izskaidro vārdus – „sulainis”,
„ dzestri”, „barons”. „madāma”, „skuķis”,
„gaņģis”, „ķēķis”!

Izlasi R.Blaumaņa tekstu un uzzini, kas noticis noveles tekstā!


3.

«Feins nu gan viņš nav. Sakiet: veikls, drošs, iznesīgs, labs, skaists - manis dēļ vēl kaut ko, - bet tikai ne feins. Feini zēni vis neguļ uz biljarda galda un neliek kroga mušām tā ap savām vaļējām mutēm dancot kā viņš.»

«Man arī viņš patīk,» Emma atzinās, «bet skaists viņš tomēr nav. Ģīmis it kā no divām daļām salikts. Piere, acis, deguns - sacīsim: skaisti. Bet mute, bet lielie vaigu kauli, bet ausis - -»

Izlasi R.Blaumaņa tekstu un uzzini, kurš no tēliem tiek raksturots!

svētdiena, 2013. gada 10. februāris

Sirsniņdienu gaidot....

Mīlestība
 Tuk, tuk, tuk.....

 Mīlestība un atziņa, ir viens, un ciešanas ir viņu mērs.
Ciešanas un laime ir viens, un skaistums ir viņu mērs.
Skaistums un bezgalība ir viens, un dzīvība ir viņu mērs.
Dzīvība un nāve ir viens, un mūžība ir viņu mērs.
Mūžība un mīlestība ir viens, un Dievība ir viņu mērs.
Es jautāju mūžībai, kas mīlestība ir, un mūžībai nebija vārda, ar ko atbildēt...
( F. Bārda)

Tuk, tuk, tuk.....

piektdiena, 2013. gada 8. februāris

Sniegavīrs

Sniegavīrs

Ek, februāris ir tāds, kāds tas ir...Kūst, sniega kupenas pamazām pārvēršas par ūdens lāmām – netīrām, eļļainām.Bet tas nekas, jo tas kļūst par laiku, kad var celt lieliskāko ziemas brīnumu –sniegavīru. Jau no  senatnes februāris tiek uzskatīts par sveču mēnesis, tad lai sniegavīrs kļūst par laika sveci, kūstošu, ātri zūdošu skaistumu, kas priecē cilvēku sirdis tikai uz mazu brīdi.

Recepte sniegavīra celšanai.
Nepieciešama laba oma, veiklas rokas, radoša izdoma un aidā!
Lielu, vidēju, mazu sniega bumbu jāsaliek kopā, jāpiepluso klāt burkāns, divas un vairāk ogles, daži žagari, slota...un tas ir viss!
Gatavs!
Nē, pagaidiet, vēl jau var izdaiļot savu veidojumu ar šalli, spaini, dūraiņiem utt.
Skatoties attēlus internetā, var secināt, ka tagad moderni sniegavīrus veidot ar kājām gaisā un izdekorēt atbilstoši 21.gadsimta prasībām.

Tā nu tu stāvi pavisam viens
No bēdām izdilis un sasvēries uz sāniem

Saki man saki sniegavīr
Vai tad tevi nemīl neviens
Ka acis asaru pilnas?

Ja jau nemīl, tad saprotams
Nekas nespēj mazināt tavas bēdas
Ne padusē iežmiegtais slotaskāts
Ne sarkanā šalle ap kaklu
Ne putni kas uz tavas cepures metas
(Ismails Ujaroglu)



Kādus  tik epitetus un metaforas var izveidot ar vārdu „sniegavīrs”!
 

Sniegavīrs
Nerātnais
Kailais
Dzejas
Vientuļais
Jasmīnu
Jūlijā radies 
Atvadu
Sapņu
Peoniju lietus
 




















 Sniegavīru apakšveļa
Sniegavīra buramvārdi
Sniegavīra karstā sirds
.......................................................
?
Pamēģini arī Tu izveidot tēlainās izteiksmes līdzekļus ar vārdu „sniegavīrs”!



Radošai iedvesmai daži latviešu literatūras tekstu fragmenti.


Sapņi sniegavīrus ceļ no mūsu miega
    ne jau tāpēc, ka tīrāks,
    ne jau tāpēc, ka baltāks,
    ne jau tāpēc, ka sapņiem nav sniega.

Skrejpasaka

Panāca Sniegavīru.
   — Kur tu skrien?
   — Bēgu no lietus, — teica Sniegavīrs.

( Imants Ziedonis)

Sniegavīrs

 

Te nu es stāvu, citādi nevaru, kails tavā priekšā vakara krēslā.
(Kārlis Vērdiņš)


Sniegavīra dzīves hronika
1.Sākums

2. Beigas