Dzeja

pielietojamais tautiskums

 mazdrusku švaukstisks mazdrusku faustisks

bet katrā ziņā pielietojami tautisks

 kā puņķis uz drāts es še vēl raustos

 tik sakiet par ko gan lai tiešām es gaustos!

 jo visos švaukstos tāpat kā faustos

 nav iznīdējams nedz švaukstiskums nedz faustiskums

tāpat kā visādā ziņā pielietojamais tautiskums

Leons Briedis

(”Dadža”kalendārs ^96"135.lpp) 

Dzeja

Laba anekdote par metaforām!

Reiz mani tēvs brieduma laivā aizveda dzīves ezera vidū un izmeta ikdienas sarežģītajos ūdeņos. Tā es iemācījos lietot metaforas!

Atradāt tās?

Dzeja

Iesēju zaļzirni -

ne dārzā,

ne vagā,

 bet prāta.

Lai  izaug zirnis

apaļš un vijīgs!

Lai nepārvēršas tikai 

par pliku zirņugalvu!

 

Dzeja

Dūmakaina mākoņu parūka
 Aizsedz mēness opja pliko pakausi.

(www.tenor.co/view/moon-gif-4714812)

Apaļais mēness vectēvs ieliek sev ausīs sudrabainas austiņas,

 lai klausītos mazo zvaigznīšu, zvārgulīšu, dziesmu.

Dzeja

Vai Tu zini, kas tā ir par olimpiādi, kur alnis slēpošanā sacentās ar peli?

Pateikšu priekšā - neviens no viņiem nenokļuva līdz finišam. Kāpēc? To visu var izlasīt Heli Lāksonenas grāmatā „Piec ait kalns”.

Jā, pat piecu aitu kalns nav nekāds vietvārds, bet gan kaut kas bezgalīgi silts un draudzīgs.

Autores dzejoļus atdzejojis Guntars Godiņš.

 Grāmatas uzbūve ir vienkārša- ilustrācija, H. Lāksonenas dzejolis, katra darba īpašā vārdnīciņa.

 Izbaudot šo grāmatu, man kā lasītājam ir tikai mazs vēlējums - kaut vairāk būtu šādu jauku un asprātīgu darbu ( arī latviešu literatūrā)!

dzeja

Bērzu pūderslotiņas

 iekrāso 

pavasara debesu seju.

Dzeja

Izbalējis šūpuļkrēsls kā pagājušās vasaras siltie vakari pie dzeltenbrūnās mājas  sildās marta saules skopajos staros.😺

Dzeja

 Vislabākā redzes glezna par pavasari, ko esmu pēdējā laikā lasījusi.

"Apaļas kupenas ceļmalā satupušas kā mazas baznīciņas, gaida, kad tajās sāks zvanīt sniegpulkstenīši."

( Kārlis Vērdiņš. Pieaugušie. Neputns. 36.lpp.)

Dzeja

Tumsas plaukstas lēnīgi aizsedz

Saulrietu dzeltenīgo blāzmu.

Caur pelēko pirkstu starpām

Izslīd pēdīgie gaismas zibšņi. 

Dzeja

Pārdomas...

 Manuprāt, ir diezgan viegli izveidot mūsdienās viedi depresīvu tekstu, ja vēl ņem vērā klasiskās latviešu literatūras eksistenciālās ievirzes. Atceramies - Dullais Dauka, Vanadziņš, Kārlēns, Raudupiete, Liene, Jānis, Kaspars...

Tomēr  es šobrīd vēlētos lasīt priecīgus un  labestīgi pozitīvus tekstus. Tādus tekstus, kas rada laimes sajūtu lasītājā.

Tas tiešām nav tik vienkārši... 

Un vēl es kā kašķīgs lasītājs gribētu  pie šiem tekstiem  klāt šķipsniņu asprātības....

dzeja

Labs padoms

  "Jauno autoru seminārā Bruno Saulītis stāstīja, kā atšķirt dzejnieku no grafomāna. Jāaizved saulrietā pie jūras un jāliek sacerēt dzejoli. To, kuram būs izdevies uzrakstīt kaut ko oriģinālu, negaidītu, varēs uzskatīt par talantu."

( A.Auziņš. Dzīvās atbalsis. „Jumava”, 54.lpp.)

Dzeja

(Gleznas autors M.L.)

Uzzīmē man sniegavīru!

Bet tikai tādu sniegavīru,

Kurš var izdzīvot jūnija saulē!

Uzzīmē man sniegasievu!

Bet tikai tādu sniegasievu,

Kura var izdejot  jūlija tveici!

Uzzīmē man sniegabērnus!

Bet tikai tādus sniegabērnus,

Kuri var izdziedāt augusta svelmi!

Dzeja

(Gleznas autors M.L.)

Ziema guļ 

uz jumtu korēm kā samircis kaķis

un izlaiž lāsteku nagus virs gājēju galvām.

Dzeja

Piespiežu pie rīta rūts savas siltās plaukstas.

Pilsētas neona pūķis izmet salūta konfeti

Ar krāsainu sveicienu nogurušām janvāra dvēselēm.

Dzeja

Svilpo vējš egļu galotnēs,

Svilpo pieneņu kātu taurītēs,

Svilpo mobilajā īsziņu vētra.

Pasvilp pretī, mazo svilpotāj!

Dzeja

(Gleznas autors M.L.)

Uzdāvini man sniegavīra smaržu
Augusta tveicīgā pēcpusdienā!
Lai rūgtās sviedru lāses
Var noslaucīt ar vēsu plaukstu!

Dzeja

Elpas baltie garainīši

saltajā akmens pilī

saņirb kopīgā dejā,

bruņinieciski paklanās viens pret 
otru,

galanti izdejo pēdējo valsi un 

pamāj atvadu sveicienu.

( Gleznas autors M.L.)

Dzeja

Rīta aukstumā pelēkā vārna domīgi nogroza galvu: 

„Kas nu būs? Kad ziemai gals?”

Sarāvies no aukstuma, mazais zvirbulis viņai attrauc vieglprātīgi:

 „Čir – čir! Kāds nu gals? Vēl i nav ne  mala, čir!”

Kaķis Vasja sarauc spurainus uzacu komatus:

 „Kādas te dumjas runas par ziemas beigām!

Labāk būtu pētījuši sniega rakstus!”

Sniegputnu un

 sniegkaķu pēdojumi sniegā,

 sniegcilvēku nospiedumi pagalma takās.

Dzeja

Mūsmāju Princese 

šodien nolēmusi

Pieņemt vannu.

Sudrabotas kāpnītes,

Tirkīzzils aizkariņš 

Nošūpojas vien.

 Princese balansē vannā

Pūkainu asti

Kā plosta enkuru.

„Ņau!

Man vissmalkākās ķemmes!

 Man visdārgāko šampūnu!

Ņau!

 Man vismīkstākos dvieļus!

Ņau! Ņau! Ņau!”

Dzeja

Kā melnbalts negatīvs

Caur dzīves košām ainām

Kaķis staigā.