ceturtdiena, 2016. gada 1. septembris

Rudens

Pipars ,sīkulīts tāds ,vēl mazs,vēl dzīvo  brūnā sēkliņas čaulā.



Piparķipars aug,
stiepjas, lokas un
izdīgst.


Viņš ir ņiprs un uz augšu jau tiecošs.


Piparķipars smaida par sauli,tiecas pēc vēja glāsta.


Piparķipars aug.
Piparķipars spēlējas.


 Piparķipars kā pērtiķēns
veikli lodā uz augšu.


 Pipars jau liels,
pipars jau sārts!


 Piparķipars eku gards!


Paldies sirsnīgajai kolēģei Anitai par iespēju četrus mēnešus nodarboties ar dārzkopības eksperimentiem!

Novēlu katram atrast savu pipariņu dzīvē, to kopt un audzēt, lai būtu prieks par iegūto rezultātu!
P.S. Tas attiecas arī uz skolasbērniem 2016./2017.mācību gadā! 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru