pirmdiena, 2013. gada 23. septembris

Dzeja 2013. (turpinājums)


Rudens mirkļi.

 

Jebkuram radošam cilvēkam ir literāri  meklējumi, lai atrastu tieši viņa darbiem īpatnēju izteiksmi, tēlainību, formu, kas atškirtu indivīda radīto no citu indivīdu mākslas izpausmēm.

 

Septembra dzejas mēnesī jaunieši veidoja kopdzejas par kādu vienotu tēmu.
Kāds bija gala  rezultāts? To lai izvērtē šo darbu  lasītāji.

 

Nodevība.

Nodevība ir neuzticēšanās otram, kurš tev dārgs.

Nenodot draugus!

Sākas nemiers, sākas dusmas.

Visbiežāk nodot tas, no kā tu vismazāk gaidīji.

Tā ir nodevība, kas liek ciest.

Tik ticēt sev es spēju...

 


 

Labsirdība.

Labsirdība- skan šis vārds tik labi.

Labi ēst var gatavot,

Just katru labu darbu.

Labsirdība ir kā kristāls, kurš priekā mirdz.

 

 

Nodevība.

Suns nodeva saimnieku.

Tas liek domāt, ka nav jēgas bijis....

Asas sāpes sirdī.

Draugs, kas nav draugs.

Nodevība ir neuzticība.

Tev ticēt ? Neticēšu nekad!

Nodevējs ir nodevējs!

 


Labsirdība.

Laba bija mana vecmāmiņa -

Kā cilvēks pret cilvēku.

Labsirdība ir kā avots, kurš plūst pa straumi.

Labi tajā var rētas apslaucīt.

Un viss, kas notiek starp mums, apvieno kā ģimeni.

 

 

Nodevība.

 
Tu melus izvēlējies vispirms.

Nodevība ir viens no cilvēka vissmagākajiem grēkiem.

Nekad nenodot sevi!

Rokas dūrē es salikdams

Draugus, kas var nodot....

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru