A.Čaks

Pieturas punkti	Dzīves pieskārieni	Dzejas rindas
Oktobris		„Man dzīves vieta pašos centra mūros, kur dārzs -- Viens puķu pods uz ķebļa istabā un vāzē pērno viršu liela sauja.”
Novembris		„Sapņo, un tu nebūsi mazs: Visa pasaule tevī liesies kā kvass.”
Decembris		„Auto un tramvaju rūkoņa jaucas ar riteņu tarkši,...”
Janvāris		„Es jau zinu, ļoti labi zinu: Viss ar ziediem, smiltīm projām irdz,...”
Februāris		„Marijas iela mūžīgā tirgone - saule vai mēness, tu pārdod un pērc visu,...”
Marts		„Mazā, Šovakar es sēdēšu pie tavām kājām Uz dzeltena spilvena.
Aprīlis		„Mākoņi slīdēja pāri tik zemu, Ka valgumu paņēma līdzi no acīm Un satvēra elpu kā putnu.”
Maijs		„Liepas satumst. Lapās apklust vēji, Savāds gurdums zāli lejup māc, Un tu atkal šodien nevarēji Atnākt šurp, kā bija norunāts.”
Jūnijs		„Govis nopūšas kūtīs. Šķūnīšos mazos kā alga varētu iegrimt tur sienā, skūpstošā sienā.”
Jūlijs		„Norietot saule lies sarkanu jāņogu sulu uz jumtiem.”
Augusts		“Vai tā diena, vai nakts, ielās klīstu viens pats, Rauju lapas no kokiem un ceru, Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats, Bet tās tukšas es notekās beru.”
Septembris		„Nakts. Stacija. Ugunis kā dzeltenas lupatas. Konduktors nosvilpa desmito reizi, bet vilciens nekustējās. Konduktors nosvilpa vienpadsmito reizi - tas pats.”
Oktobris		„Es nezinu, vai sārtos rieta brīžos, Kad gaiss no miglām paliek balts kā sniegs, Tāpat kā agrāk spāres notvert dzīšos Un sirdī laime būs kā naktī miegs.”
Novembris		“Orman, saki, kurp mums steigties, Ja pats rīts jau pretim nāk ?”
Decembris		“Ielas, ielas, kur jau basām kājām Tik daudz peļķes izbridis es senāk,…”
Janvāris		„Dzīvi es mīlu kā gaismu un dzeju, Tomēr, ko ņemu, viss iet kā uz galu.”
Februāris		„Es skaidri eju pretim savām beigām, Es. Velti neticat un smīnat jūs. Vēl tikai nezinu, kur būs mans gals. Vai steigā Sirds pēkšņi man kā stikls vēsa kļūs,...”