Absurda literatūra

Absurda literatūra

 

Absurds (lat. absurdus) – bezjēdzīgs, aplams.

( Svešvārdu vārdnīca)

 

Absurda literatūras pazīmes –

·        Valoda kā antikomunikācijas līdzeklis

·        Tēmas- vientulība, ciešanas

·        Sapņu un murgu pasaule tēlota ar banālām detaļām

·        Klaunāde, groteska

 

Noskaidro vārdu „antikomunikācija”, „banāls”, „klaunāde”, „groteska” nozīmi!

 

Iepazīsti  -

S.Beketa darbu  „Gaidot Godo”(1952),

Franca Kafkas romānus „Process”(1925) un „Pils” (1926),

Hermaņa  Paukša lugu „Tototo de Gugu” (1991),

Gunta Bereļa tekstu „Bekets ir dzīvs”(1994)!

 

Izlasi 21. gadsimta jauno autoru darbu fragmentus!

Evija

 

Pasaka

Ēvalds jautā mazdēlam:

„Tu pārbaudi e-pastu datorā? ”

Mazdēls paskatās uz vectēvu.

Mazdēls saka:

„Tas nav dators! ”

Ēvalds atbild:

„Nē, tas ir dators. Tava mamma tā man teica! ”

Mazdēls atbild:

„Mana mamma kļūdas. To sauc par televizoru ar pastkasti. ”

Ēvalds:

„Tas ir televizors? Labi, es tam ticu. ”

Mazdēls atbild:

„Un pastkaste ir e-mails un televizors ir dators. Mikroviļņu krāsns ir logs.”

Atnāk mazdēla mamma un ienāk istabā, kur atrodas mazdēls ar Ēvaldu.

Lilija saka:

„Atkal tu savam vectēvam stāsi pasakas. ”

Mamma Lilija atvēra logu.

Ēvalds saka:

„Lilija, tu tikko atvēri mikroviļņu krāsni? ”

Kitija

Ačgārnā trijotne

Tas bija tad, kad rīts nebija vēl iestājies un nakts nebija vēl sākusies. Tas bija tur, kur kalna nebija, bet māja bija, kurā dzīvoja bērni, kuriem nebija tēva, bet māte bija.Abām meitām, kurām nebija pat pilni padsmit gadu, bet gan tikai trīs, ikdienā ačgārnā dzīve, kas mājās valdīja nebija pa spēkam novaldīt mātei. Kādu dienu, kad ārā valdīja pilnīgs haoss un mājās bija absolūts klusums, trijotne raudzījās pa istabas logu ar atplestām un vaļējām acīm. Tas bija ačgārnais klusums, kad mājās haoss bija uz finiša, bet ārā pretēji. Māte bija laimīga, jo bērniem agri vai vēlu bija jāzina un jāredz , ka ne tikai viņi vienīgie ir haosa izraisītāji ikdienas dzīvē, kas pēc mātes domām ir tikai „puķītes” , bet gan ārpus mājām ir trakāk, jo pasaulē ir daudz nežēlīgi sliktu cilvēku, kuriem haosu rīkot sagādā baudu.

Rolands

...........

Kādā nomaļā vietā oranžā mājā dzīvoja vecs onkulis,(...) Viņš bija noskatījis kādu jaunu bruneti,kurai viņšbija  devis vārdu Helēva.Kaut to meiteni viņš dzīvē nepazina,bet vārds,kuru meitenei deva,bija tikpat simpātisks kā rozes viņa dārzā.

Reiz viņš nodomāja,kamdēļ precēties un veidot ģimeni, (...)Tā nu viņš devās gulēt un gaidīja ar nepacietību rītdienu,kad varēs satikt Helēnu.Pienāca jauna darba diena,kura bija tieši viņa dzimšanas diena, un viņš,prieka pārņemts,devās savās ikdienas gaitās,lai dotos apiet kādu riņķi ap savu Jēkaba ielu,bet tad pēkšņi viņš ieraudzīja šausminošu skatu!Tur uz zemes atradās simpātiskā meitenīte,kura neelpoja (...).Viņš centtās palīdzēt,bet bija jau par vēlu. Vīrieti pārņēma skumjas.(...).Pēc pāris gadiem vīrietis atguvās un saprata,ka ar mums var notikt jebkurā laikā jebkas un ka zaudējot  kādu ,kuru mīli,ir ļoti smagi,tāpēc viņš izlēma palikt viens.

Gundega

 

Ciems,kurā neviena nav.

 Bija melna nakts, ja tā vispār bija nakts. Un, ja tā padomā, varbūt pat tā nebija melna, bet gan zaļa vai dzeltena...

 Kaut gan ne par to bija šis stāsts...

 Tātad bija melna nakts, kura iespējams nemaz nebija nakts, un pa ceļu likās, ka atkal var dzirdēt tos briesmīgos soļus...

 Tādus smagnējus, nogurušus, skaļus soļus, bet varbūt ārā vienkārši krita smagnējs sniegs?

 Es dzirdēju viņš atkal tuvojās, soļi palika skaļāki un briesmīgāki, ja tās nebija manas bailes, kuras noteikti man bija.

 Bet varbūt tās nebija manas bailes, jā, tas bija prieks!

 Bet soļi kļuva tuvāki, skaļāki bet tās bija manas kājas.

 Un pēkšņi viss apklusa, acis atvērās!

 Tas bija sapnis vai murgs?

 Vai es vispār gulēju?

 Vai kāds nāca?

 Vai krita smags sniegs?

Paldies jaunajiem autoriem par pirmajiem mēģinājumiem absurda prozas lauciņā!