A.Čaks

Pieturas punkti	Dzīves pieskārieni	Dzejas rindas
Oktobris		„Man dzīves vieta pašos centra mūros, kur dārzs -- Viens puķu pods uz ķebļa istabā un vāzē pērno viršu liela sauja.”
Novembris		„Sapņo, un tu nebūsi mazs: Visa pasaule tevī liesies kā kvass.”
Decembris		„Auto un tramvaju rūkoņa jaucas ar riteņu tarkši,...”
Janvāris		„Es jau zinu, ļoti labi zinu: Viss ar ziediem, smiltīm projām irdz,...”
Februāris		„Marijas iela mūžīgā tirgone - saule vai mēness, tu pārdod un pērc visu,...”
Marts		„Mazā, Šovakar es sēdēšu pie tavām kājām Uz dzeltena spilvena.
Aprīlis		„Mākoņi slīdēja pāri tik zemu, Ka valgumu paņēma līdzi no acīm Un satvēra elpu kā putnu.”
Maijs		„Liepas satumst. Lapās apklust vēji, Savāds gurdums zāli lejup māc, Un tu atkal šodien nevarēji Atnākt šurp, kā bija norunāts.”
Jūnijs		„Govis nopūšas kūtīs. Šķūnīšos mazos kā alga varētu iegrimt tur sienā, skūpstošā sienā.”
Jūlijs		„Norietot saule lies sarkanu jāņogu sulu uz jumtiem.”
Augusts		“Vai tā diena, vai nakts, ielās klīstu viens pats, Rauju lapas no kokiem un ceru, Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats, Bet tās tukšas es notekās beru.”
Septembris		„Nakts. Stacija. Ugunis kā dzeltenas lupatas. Konduktors nosvilpa desmito reizi, bet vilciens nekustējās. Konduktors nosvilpa vienpadsmito reizi - tas pats.”
Oktobris		„Es nezinu, vai sārtos rieta brīžos, Kad gaiss no miglām paliek balts kā sniegs, Tāpat kā agrāk spāres notvert dzīšos Un sirdī laime būs kā naktī miegs.”
Novembris		“Orman, saki, kurp mums steigties, Ja pats rīts jau pretim nāk ?”
Decembris		“Ielas, ielas, kur jau basām kājām Tik daudz peļķes izbridis es senāk,…”
Janvāris		„Dzīvi es mīlu kā gaismu un dzeju, Tomēr, ko ņemu, viss iet kā uz galu.”
Februāris		„Es skaidri eju pretim savām beigām, Es. Velti neticat un smīnat jūs. Vēl tikai nezinu, kur būs mans gals. Vai steigā Sirds pēkšņi man kā stikls vēsa kļūs,...”

A.Čaks

Aleksandrs Čaks

Katram no mums ir savi pieturas punkti dzīvē. Kāds tos var mēģināt izskaidrot ar astroloģijas palīdzību, citam tās ir un paliek  tikai un vienīgi personības iezīmes, kas izpaužas dzīves līkločos.

 

Rodas jautājums, kā var definēt, kas ir un kas nav personība kultūrā? Vai cilvēks, kurš visu mūžu ir bijis sirdsgudrs, palīdzējis daudziem apkārtējiem, arī ir personība kultūrā? Man jau liekas, ka pareizā atbilde ir jā, bet šoreiz parunāsim par populāru cilvēku Latvijā – literātu Aleksandru Čaku.

 

Nenoliedzami, ka dzejniekam un rakstniekam

A. Čakam ( īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis) dzīves ceļa sākums 

(punkts A) rodams 1901.g. 27.oktobrī, bet dzīves noslēgums (punkts B) 1950.g. 8.februārī.

Tie ir tikai divi punkti cilvēka mūžā, bet nav skaidras atbildes uz jautājumu, kāpēc joprojām ar aizrautību cilvēki klausās, izpilda, sajūt caur miesu un dvēseli dziesmas „Tev” un „Atzīšanās”, kāpēc joprojām ir aktuāla grāmata „Mūžības skartie”, kāpēc....

 

Kādi varētu būt pieturas punkti starp

A. Čaku un 21. gadsimtu?

 

Varbūt -

• urbānists

Urbānisms- literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji attēlo mākslā lielpilsētas dzīvi.( Latviešu valodas vārdnīca)

 

• Latvijas kultūras kanons

http://kulturaskanons.lv/lv/1/8/162/

• A.Čaka muzejs

http://www.kulturaskarte.lv/lv/muzejs/aleksandra-caka-memorialais-dzivoklis

 

 

A.Čaka balva

http://www.cakamuzejs.lv/caka_balva.php

 

 

• Čaks kulinārijā

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/katalogs/product.php?prod_id=85702&cat_id=UEE=&sub_cat_id=&third_cat_id=

 

Čaka iela 

 

 

Varbūt.....

 

18.11

Latvija! Šodien ir goddiena tava!

Staltāk un svinīgāk karogi plīvo,

Diženāk, dimdošāk atskan: "Lai dzīvo!"

Mirdzošāk atspulgo varoņu slava!

( Plūdons)

Lāčplēša diena

11. novembris  - Lāčplēša diena

Lai nelūko naidnieks

Mūs aiztikt neviens;

Mēs celsimies pretī

Tam visi kā viens.

(Lāčplēšu dziesma.

V. Plūdons)

Lāčplēša diena Latvijā tiek atzīmēta par godu neatkarīgās Latvijas valsts karaspēka uzvarai 1919. gada 11. novembrī, atbrīvojot Rīgu no fon der Golca un Bermonta-Avalova vadītajām armijām.

http://www.la90.lv/?top=-1&sa=1651

Izlasi par Lāčplēša Kara ordeni!

http://www.la90.lv/?top=-1&sa=1651

http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1251

Uzzini vēl!

http://www.lkok.com/query_sql_alpha.asp?LOOKFOR=P

http://www.filatelija.lv/latvijas-valsts-augstako-apbalvojumu-uzskaitijums

http://jvestnesis.lv/modules.php?name=News&file=article&sid=1278

http://www.karamuzejs.lv/index.php?id=1

Ideju soļi latviešu valodā

Anekdotes un latviešu valoda

Anekdotes rodas no dzīves sīkumiem un paliek vai nepaliek stāstītāju vai klausītāju atmiņā.

Var  runāt par anekdošu veidu, saturu mūsdienām un senatnē, bet tās joprojām ir līdzeklis, kas palīdz apgūt valodas slāņus, izprast teksta uzbūvi, atkārtot folkloristikas žanrus utt.

 Tātad- kas ir anekdote?

 

anekdote -es, dsk. ģen. -šu, s.

1. Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.

[LLVV]

Anekdotes

 

1. Kāds zēns skolā aizbildinās, ka neesot uzdevumu izmācījies, jo grāmatu mājās aizmirsis. Skolotājs norāj un piemetina: „Grāmatu tu aizmirsis... Bet vai maizes kukuli arī aizmirsi?” „Prasa kā glups: ko ta ēdīsi, ja maizi aizmirsīsi!” atbildējis zēns.

( Latviešu tautas anekdote)

2.„Lūdzu ,skolotāj, vai sist un slānīt ir viens un tas pats?”
”Jā, un tad?”
”Pulkstenis nupat noslānīja divus.”

Dažas idejas darbam ar tekstiem

 

1.   solis. Izskaidrot vārdus - „aizbildināties”, „piemetināt”, „kukulis”, „glups”,

„sist”, „slānīt” – izmantojot vārdnīcas.

2.   solis. Atrast viennozīmīgus vārdus un daudznozīmīgus vārdus, atrast vārdu pamatnozīmi un atvasinātās nozīmes, precizēt vārdu tiešo un pārnesto nozīmi.

3.   solis. Ja iespējams, tad dotajiem vārdiem atrast sinonīmus, antonīmus.

4.   solis. Vārdus kvalificēt pēc to īpašām pazīmēm-vispārlietojamie vārdi un specifiskie vārdi

(vecvārdi, jaunvārdi, apvidvārdi, svešvārdi, termini, profesionālismi, barbarismi, žargonismi).

5.   solis. Ja iespējams , atrast frazeoloģismus, kuros būtu izmantoti dotie vārdi.

6.   solis. Iztulkot vismaz 2 vārdus kādā svešvalodām. Uzrakstīt pamatojums, vai un kas atšķiras/neatšķiras oriģinālvalodā un tulkojumā.

7.   solis. Iesaistīt vismaz 2 vārdus saliktā sakārtotā teikumā, saliktā pakārtotā teikumā, jauktā saliktā teikumā.

8.   solis. Noteikt pie kāda valodas funkcionālā stila pieder dotie teksti, pamatot stila pazīmes ar teksta piemēriem.

Protams, katrs pedagogs var pielāgot šos tekstus vai izmantot pavisam citus tekstus pēc savām iecerēm un iespējām.