Dzeja

Nekad nedomā nekad..

 Es nepiederu pie sajūsminātu skandināvu literatūras fanu pulciņa, bet...Vienmēr ir „bet”...

 Pavisam nejauši tiku pie Heli Lāksonenas grāmatas „Kad gos smei”(apgāds „Mansards”).

http://www.delfi.lv/kultura/news/books/latviesu-valoda-atdzejots-somu-autores-heli-laksonenas-krajums-kad-gos-smei.d?id=42776332

(Somu dzejnieces darbus, izmantojot Vidzemes lībiskā dialekta iezīmes, runas veidu, atdzejojis Guntars Godiņš.)

 Smieklīgi, asprātīgi, tieši! 

Valodas metaforas, redzējumi no dzīves! 

Vai zini, kas ir „vakarčuregl”? Egle, pie kuras vakaros iet pačurāt!

No viņas darbiem plūst sajūtas, kas atgādina prieku no kopīgām bērnu spēlēm, konfektes, kuras izkūst mutē, jaunības bezbēdību, vecumu optimismu.

Nešaubos, ka tieši ar šādu dzīves pozīciju   dzejniece  Heli Lāksonena spēj arī foto attēlos izskatīties smaidīga, pārliecināta un laimīga.

( Ja neticat, ieguglējiet dzejnieces vārdu interneta vides meklētājā.) 

Jā, atslēgas vārds ir „laimīga”! 

Acīmredzot, tas ir tas ( laimes sajūta),  kas ir pietrūcis man un tiem, kam patīk Heli Lāksonenas dzejoļi. 

 Lasiet un baudiet!