Nekad
nedomā nekad..
Es nepiederu pie sajūsminātu skandināvu literatūras
fanu pulciņa, bet...Vienmēr ir „bet”...
Pavisam nejauši tiku pie Heli Lāksonenas
grāmatas „Kad gos smei”(apgāds „Mansards”).
http://www.delfi.lv/kultura/news/books/latviesu-valoda-atdzejots-somu-autores-heli-laksonenas-krajums-kad-gos-smei.d?id=42776332
(Somu dzejnieces darbus, izmantojot
Vidzemes lībiskā dialekta iezīmes, runas veidu, atdzejojis Guntars Godiņš.)
Smieklīgi, asprātīgi, tieši!
Valodas
metaforas, redzējumi no dzīves!
Vai zini, kas ir „vakarčuregl”? Egle, pie kuras
vakaros iet pačurāt!
No viņas darbiem plūst sajūtas, kas atgādina prieku no kopīgām bērnu spēlēm, konfektes, kuras izkūst mutē, jaunības bezbēdību, vecumu optimismu.
Nešaubos,
ka tieši ar šādu dzīves pozīciju dzejniece Heli Lāksonena spēj arī foto attēlos izskatīties
smaidīga, pārliecināta un laimīga.
( Ja neticat, ieguglējiet dzejnieces vārdu interneta vides meklētājā.)
Jā, atslēgas vārds ir „laimīga”!
Acīmredzot,
tas ir tas ( laimes sajūta), kas ir pietrūcis man un
tiem, kam patīk Heli Lāksonenas dzejoļi.
Lasiet un baudiet!