Rudens

Pasaulīt,

Lapas krīt

Vecam zelta kokam.

Skaties vien,

Tāpat skrien

Gadi kā pa jokam.

( Antons Austriņš)

Lai piešķirtu parastai rudens dienai dziļumu, nepieciešams pavisam maz - labi vārdi, apsveikumi, sms, zvani, virtuāli godinājumi, viesi, puķes..Nu ko tur liegties – arī dāvanas (bet tās jau, manuprāt, nav tomēr galvenās...)

 Parasti jau svētku dienu salīdzina ar torti, kuru rotā bezē pilis, putukrējuma tornīši, lauku ievārījuma jūras, sviesta glazūras lagūnas, šokolādes skaidiņu virpuļi...

Bet man gribas jubilejas reizi salīdzināt ar buljona tasi. Tāda buljona, kas ir kreptīgs pēc garšas, dzidrs un sasūcis visus gaļas labumus, kuru virsmu izdaiļo taukuma saliņas un zaļumu buntītes. Tāds, kurš jau atverot ārdurvis, aicina: „Izbaudi mani! Nogaršo mani!” Tāds, kurš ieķeras ožas epitēlijā deguna dobumā un ievelk smadzeņu viļņos ziņu, ka bez šī buljona iztikt nevar un nevajag ar. 

 

Paldies visiem, kas radīja man šo sātīgo, pozitīvām emocijām bagāto svētku buljona tasi!

Par jums – radi, draugi, kolēģi, citi apsveicēji!

P.S. Es izbaudīšu šo ēdienu ar vislielāko apetīti nākošās 365 dienas!

Ar cieņu  -