Literārā antiutopija

Literārā antiutopija

Pazīmes –

v  Tēlo absurdu, nebrīvu , ļaunu pasauli

v  Uzvar antihumānisms

v  Vēršas pret jebkuru totalitāro režīmu

v  Mudina atbrīvoties no vēstures

(pēc mācību grāmatas "Literatūra 12.klasei")

Džordžs Orvels romāns „1984” (1949)

„101.istabā ir visļaunākais pasaulē”.

Jaunieši veidoja 101. istabas plānu, pamatojot, kas ir visļaunākais pasaulē.

„Balta istaba, kurā ir spožas lampas un nav gultu, bet tikai 2 spilveni. Durvis ir bez roktura, lai nekad nevarētu tās aizvērt vai atvērt. Tur nav nekā! Cilvēks tur pazūd!”

„Melna istaba ar ieroci. Tā ir neziņa, jo nekad nevar zināt, kas ar mums notiks nākošajā brīdī.”

„101.istaba – tā ir dzīves rutīna.”

„Tur slēpjas vientulība.”

„Istabā ir tikai galds, bet nav nekādas rosības. Tukšums.”

„101.istaba ir vienkārši melna telpa, jo , manuprāt, ļaunākais, kas var būt – tukšums, vientulība, vienaldzība un neziņa.”

„Nav logu – nav brīvības. Nav durvju – nav izejas. Pulkstenis, kas  vienmēr rāda nepareizu laiku, tā tikšķu skaņa, kas ar katru sekundi paliek aizvien briesmīgāka. Lampiņas, kas vienmēr mirgo. Muša, kas lido, lido, lido un lido. Ir rakstāmpiederumi ( to ir ļoti daudz), bet tikai viena lapa, bet neviens rakstāmrīks neraksta. Ir grāmata, uz tās vāka var būt daži bezjēdzīgi burti, bet grāmatai ir pilnīgi baltas lapas. Attēli, cilvēki ar izplūdušām kontūrām. Nav atmiņu, ir tikai sajūta, ka tev tie jāpazīst, ka tu esi daļa no viņiem, bet tu nevari neko atcerēties.”

 

Paldies par radošu antiutopijas pasauli!