«Krīt gaismas zīmogs netverams...»

Broņislava Martuževa

(08.04.1924.-13.02.2012.)

«Krīt gaismas zīmogs netverams...»

Aprīlis un maijs šogad uzziedēja ar B.Martuževas dzejas rindām. Uzziedēja, sareibināja, lika pieklusināt emocijas, kas sprāga kā pumpuru lādiņi pēc sniega, samijās ar lietus lāsēm un saules pieskārieniem. Dzejas vārda spēks savijās ar ģitāras stīgām, iemetās starp svilpju sveicieniem, līgani ieskanējās dabas skaņās. Tas kļuva par visas tautas līkločiem mesto vēstures prievīti, rakstu, krāsu un valodas pūra lādes bagātības saikni.

«Vai tas uz negalu vai galu...»

«Es acs – visam atvērta biju.»

«Putns lido, spalvas krīt.»

«Laikam mana dzīve skopa.»

«Caur dienām nevalodīgām...»

«Egle auga eglienā,...»

«Kur cilvēkbērns lai noliek galvu,...»

«Mazs soliņš Tev zem kājām.»

«Vai avots kādreiz apmaldījies plūzdams?»

«Pirmais smaids»

«Paldies par visu, visu, visu,...»

 

Paldies par uzdrīkstēšanos, spēju būt saudzīgiem pret dzejas vārdu, radošumu un muzikalitāti – Dāvidam, Andrim, Madarai G., Madarai J.,Sintijai, Danielam, Santai, Mārai, Aigaram, Eleonorai, Marijai, Kristīnei, Rēzijai, Baibai, Aleksandram, Sarmītei!

Īpaša pateicība – skolotājai Velgai un skolotājai Irinai!

Paldies Alisītei par pavasara sajūtas ieskandināšanu ar dziesmām!