Broņislava Martuževa
(08.04.1924.-13.02.2012.)
«Krīt gaismas zīmogs netverams...»
Aprīlis un maijs šogad uzziedēja ar B.Martuževas
dzejas rindām. Uzziedēja, sareibināja, lika pieklusināt emocijas, kas sprāga kā
pumpuru lādiņi pēc sniega, samijās ar lietus lāsēm un saules pieskārieniem.
Dzejas vārda spēks savijās ar ģitāras stīgām, iemetās starp svilpju
sveicieniem, līgani ieskanējās dabas skaņās. Tas kļuva par visas tautas
līkločiem mesto vēstures prievīti, rakstu, krāsu un valodas pūra lādes
bagātības saikni.
«Vai
tas uz negalu vai galu...»
«Es
acs – visam atvērta biju.»
«Putns
lido, spalvas krīt.»
«Laikam
mana dzīve skopa.»
«Caur
dienām nevalodīgām...»
«Egle
auga eglienā,...»
«Kur
cilvēkbērns lai noliek galvu,...»
«Mazs
soliņš Tev zem kājām.»
«Vai
avots kādreiz apmaldījies plūzdams?»
«Pirmais
smaids»
«Paldies
par visu, visu, visu,...»
Paldies
par uzdrīkstēšanos, spēju būt saudzīgiem pret dzejas vārdu, radošumu un
muzikalitāti – Dāvidam, Andrim, Madarai G., Madarai J.,Sintijai, Danielam,
Santai, Mārai, Aigaram, Eleonorai, Marijai, Kristīnei, Rēzijai, Baibai,
Aleksandram, Sarmītei!
Īpaša
pateicība – skolotājai Velgai un skolotājai Irinai!
Paldies
Alisītei par pavasara sajūtas ieskandināšanu ar dziesmām!