Mācoties no dabas
Daba - jaunu
risinājumu avots nākotnei
Literatūra
ir apkārtējās vides un laika mākslinieciskā pieskāriena atainotāja. Mēs redzam,
sajūtam, sagaršojam, izdzirdam pasauli ar un caur mākslinieciskiem izteiksmes līdzekļiem.
Kas
gan kopīgs biomīmikrijai un literatūrai? Pamēģini saskatīt šo divu jēdzienu kopsakarību
P.Brūvera dzejolī!
Maziņš
kā jūra
Maziņš
kā jūra,
Liels kā skudra
Viņš nostājas manā priekšā.
Es prasu viņam – kas tev ir iekšā?
Un viņš atpogā savu vēderu,
Un no tā vēdera izpeld zivis,
Un no vēdera izpeld vaļi,
Meži zilzaļi...
Jo viņš ir tik liels kā skudra.
(Pēters Brūveris)
Liels kā skudra
Viņš nostājas manā priekšā.
Es prasu viņam – kas tev ir iekšā?
Un viņš atpogā savu vēderu,
Un no tā vēdera izpeld zivis,
Un no vēdera izpeld vaļi,
Meži zilzaļi...
Jo viņš ir tik liels kā skudra.
(Pēters Brūveris)
Izlasiet dzejoli, analizējiet to!
vPajautā!
vIzskaidro!
vAtklāj!
vAtdarini!
vIzvērtē!
Kā Tev izdevās?
intresanti
AtbildētDzēst