Pieturzīmes

Cik svarīgas ir pieturzīmes ?

Jeb­kura pieturas zīme var aprīt jebkuru pieturas zīmi. Jebkura pie­turas zīme ir relatīva, nosacīta, izdomāta, izdomājama, mainīga. Vienīgā neizdomātā pieturas zīme ir nāve.

Vienīgā nemainīgā, neizdomājamā. Tā ir, nevar nebūt, un nekā cita viņas vietā nevar ielikt.

Tāpēc neprasiet absolūtas pieturas zīmes.

Absolūtā pieturas zīme ir Nāve.

/Imants Ziedonis/

Kura tad ir svarīgākā pieturzīme? Cik cilvēku, tik atbilžu. Katram jau savi pieturas punkti, savs redzējums uz dzīvi... Tas ir tāpat kā skatītāju diskusijas par mākslas filmu Kolka Cool (2011). Vieniem filma liekas interesanta, citiem daudz kas tajā neapmierina. Varbūt pat labi, ka pavisam vienaldzīgo nav.

Es  filmā ieraudzīju daudzas lietas - no R. Blaumaņa  lugas „Indrāni” ošu tēmas līdz S. Beketa lugas „Gaidot Godo” absurda iezīmēm.

Bet nevar atrast atbildi uz jautājumu, kur tad ir tā vieta, kad liekas, ka viss-pareizās pieturzīmes dzīvē saliktas? Un kas par tādām domā- dzīves šaha partijas veiksminieki vai tieši pretējie- tie, kas zaudē partiju pēc partijas?

Cik precīzi mēs izsakām savas domas, vai liekam komatu tur, kur jāliek kāda cita pieturzīme?

No tradicionālā salikuma „sodīt nedrīkst apžēlot” līdz mūsdienīgam „raudāt nedrīkst smieties” vai „ziemā nedrīkst vasarā” nemaz nav jānoiet tāls ceļš.

 Man patīk žurnāla „Ir” lasītā anekdote -

"Mans kaķis dzīvo pēc principa „ēst apnika gulēt”. Un dienas laikā komata atrašanās vieta tiek mainīta."

Un kādus pretstatus Tu vari izdomāt, kur komata vietas maiņa spēj pārveidot izteikto domu?

Piemēram, "samīt nedrīkst pacelt"!