„Vārdus pieradināt ir sīkums..”( O. Vācietis)

Dažkārt cilvēki dzīvo savu stereotipi žņaugos. Ir taču dzirdēts, ka viss jaunais ir labi aizmirts vecais, ka vienam glāze ir pustukša, bet kādam pa pusei pilna ar ūdeni vai kādu citu šķidrumu, cits zīlē savu laimi margrietiņās, bet cits to mēģina darīt ar kaktusu...Tad vēl brīnās, kāpēc pirksti ir sadurstīti, bet laimes nav joprojām.

Šis blogs būs par to, ka valoda un literatūra ir burvīgs sava laika un telpas atspīdums, ja pieņem tagad jau gandrīz par banālu atzītu apgalvojumu , ka dzīve tomēr ir skaista.

Ja pieņem, ka Rainis nav tikai dižu un dažkārt traģisku ideju paudējs latviešu literatūrā -

„Celies, ko gaud?

Sev mērķi spraud,

Tad sekmes gaidīt vari,

Bet darbu dari”,

bet personība, kam nekas cilvēcisks nav svešs –

 „Vai mani mīli tu?

Es nezinu,-

Bet, cik es tevi noskūpstu,

Tik ticu es

Un tu”.

Un vēl var iedomāties to un to, un to .....

Bloga lielie mērķi – 

• veiksmīgi izmanto e-vides iespējas savā ikdienas darbā ar skolēniem,
• veikt  pieredzes apmaiņu ar saviem kolēģiem,
• 0pilnveidot  skolotāju izpratni par e-vides iespējām izglītības jomā un blogošanas kultūras veidošanos izglītības nozarē Latvijā. 

 Tāpēc draņķīgu dienu sajūtu nomainām pret lielisku dzīves smeķa sajūtu! Turpināsim meklēt maijā laimi ceriņziedu ugunīs!