Dzeja

(Gleznas autors M.L.)

Uzzīmē man sniegavīru!

Bet tikai tādu sniegavīru,

Kurš var izdzīvot jūnija saulē!

Uzzīmē man sniegasievu!

Bet tikai tādu sniegasievu,

Kura var izdejot  jūlija tveici!

Uzzīmē man sniegabērnus!

Bet tikai tādus sniegabērnus,

Kuri var izdziedāt augusta svelmi!

Dzeja

(Gleznas autors M.L.)

Ziema guļ 

uz jumtu korēm kā samircis kaķis

un izlaiž lāsteku nagus virs gājēju galvām.

Dzeja

Piespiežu pie rīta rūts savas siltās plaukstas.

Pilsētas neona pūķis izmet salūta konfeti

Ar krāsainu sveicienu nogurušām janvāra dvēselēm.

Dzeja

Svilpo vējš egļu galotnēs,

Svilpo pieneņu kātu taurītēs,

Svilpo mobilajā īsziņu vētra.

Pasvilp pretī, mazo svilpotāj!

Dzeja

(Gleznas autors M.L.)

Uzdāvini man sniegavīra smaržu
Augusta tveicīgā pēcpusdienā!
Lai rūgtās sviedru lāses
Var noslaucīt ar vēsu plaukstu!

Dzeja

Elpas baltie garainīši

saltajā akmens pilī

saņirb kopīgā dejā,

bruņinieciski paklanās viens pret 
otru,

galanti izdejo pēdējo valsi un 

pamāj atvadu sveicienu.

( Gleznas autors M.L.)

Dzeja

Rīta aukstumā pelēkā vārna domīgi nogroza galvu: 

„Kas nu būs? Kad ziemai gals?”

Sarāvies no aukstuma, mazais zvirbulis viņai attrauc vieglprātīgi:

 „Čir – čir! Kāds nu gals? Vēl i nav ne  mala, čir!”

Kaķis Vasja sarauc spurainus uzacu komatus:

 „Kādas te dumjas runas par ziemas beigām!

Labāk būtu pētījuši sniega rakstus!”

Sniegputnu un

 sniegkaķu pēdojumi sniegā,

 sniegcilvēku nospiedumi pagalma takās.

Dzeja

Mūsmāju Princese 

šodien nolēmusi

Pieņemt vannu.

Sudrabotas kāpnītes,

Tirkīzzils aizkariņš 

Nošūpojas vien.

 Princese balansē vannā

Pūkainu asti

Kā plosta enkuru.

„Ņau!

Man vissmalkākās ķemmes!

 Man visdārgāko šampūnu!

Ņau!

 Man vismīkstākos dvieļus!

Ņau! Ņau! Ņau!”

Dzeja

Kā melnbalts negatīvs

Caur dzīves košām ainām

Kaķis staigā.

Dzeja

Patiesi izglītots brīvgrāmatās kaķis

Staigā tikai tur,
Kur dūmi māk paslēpes spēlēt
Zilzaļā kaktusa
Baltajās ziedu kurpītēs.

dzeja

Franču paruna - 

„Vari sagriezt kaklu kā Aleksandrs, kasīt galvu kā Cēzars, dzert kafiju kā Leibnics, aizmirst ēšanas reizes kā Ņūtons, pamest vaļā bikšu augšpogu kā Servantess – tas tev neko nelīdzēs: kā biji mesjē Dipons, tā paliksi...”

( A.Verners. Kordiriģenti Kokari. Rīga, „Liesma", 1981, 138.lpp)

Ziema

klaudz sniegpārsla katra
kā durvis
man sniegam ir jāiziet cauri
pa visām sniegpārslu durvīm
pa visām
jau sajūk skaits
kā vasara sajūk un rudens
un jasmīnu krūms liekas sniegots
un četri gadalaiki
bet vienmēr viens vienīgs sniegs
(Jānis Rokpelnis)

Ziemassvētki

Bikli pie durvīm pieklauvē Sniegavīrs. 

"Vai gaidījāt mani vēl šogad? "

Paldies - Kasparam, Līgai, Solvitai, Unai, Agrim, Jānim, Linardam, Anastasijai, Andželai!