Sarkanās magones zied...
Lāčplēša diena ir Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena, ko svin 11.novembrī.
Šogad Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, piemin arī Pirmā
pasaules kara simtgadi.
(Pirmais
pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajiem Antantes
vadībā vienā pusē un centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no 1914.gada 28.
jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim.)
Iesaku
izlasīt Diānas Jances rakstu “Flandrijas
laukos magones zied”.
http://www.la.lv/flandrijas-laukos-magones-zied/
Joprojām
aktuālas izskan O.Vācieša dzejoļa „Sarkanā” fragmentu rindas (krājums "Krāces apiet nav laika"(1957 - 1959)) -
Liesmas. Cik tālu sniedz vēsturē
skats,
Uzvaru kalni bij grūti un stāvi.
Blāzmo līdz šodienai Piektais
gads,
Degošo muižu sarkanie kāvi.
Asinis. Viņas ik karogā kvēl,
Sarkanās, dzīvās un bezgala
straujās,
Tās pland ik karogā vēl un vēl -
Pukstošās šodien un izlietās
kaujās.
Ceļa vējš sarkanās buras pūš,
Mīļotā zeme, gan brālis, gan
māsa,
Ir tavi matroži un viņu mūžs -
Magoņu, liesmu un asiņu krāsā.
Plandošas lāpas mēs rokās turam,
-
Mūsu zeme no tālienes
Šodien ir kuģis ar sarkanām
burām.
